Digitalizācijas un informācijas laikmets ir licis uzsvaru uz personīgo zīmolvedību. Tā sevī ietver domāšanu, emocionālo intelektu un komunikācijas spējas, kā arī lielisku sevis prezentēšanu. Šajā rakstā, izmantojot mūsu unikālo trīs līmeņu pieeju personīgajai zīmolvedībai, mēs detalizēti iztirzāsim pirmo zīmolvedības līmeni – domāšanu. Tas ietver četrus galvenos elementus: domāšanas veidu, personību, vērtības un pozicionēšanu.

Domāšanas veids

Karolas Dvekas (Carol Dweck) pētījumi uzsver izaugsmes domāšanas nozīmi personīgajā un profesionālajā attīstībā (Dweck, 2006). Šis domāšanas veids sagatavo Tevi saskatīt izaicinājumus kā iespējas augt, kas ir būtisks uzskats spēcīga personīgā zīmola veidošanai (Yeager & Dweck, 2012). Karolas darbs ir kļuvis par pamatu psiholoģijas jomā, lai saprastu, kā indivīdi saskaras ar izaicinājumiem un gūst panākumus (Dweck, 2006).

Izaugsmes domāšanas veids ļaus cilvēkiem uzlūkot neveiksmes kā iespējas uzlabot savas zināšanas. Personīgā zīmola kontekstā tas ir ļoti svarīgi. Izaugsmes domāšanas veids padara Tevi izturīgāku un uzlabo Tavas spējas pielāgoties – īpašības, kas tiek augstu novērtētas profesionālajā pasaulē. Ja atgadās neveiksmes vai notiek krasas izmaiņas, cilvēki ar izaugsmes domāšanu, visticamāk, pielāgosies un uzplauks, tādējādi pozitīvi ietekmējot savu personīgo zīmolu.

Izaugsmes domāšana sniedz psiholoģisku ietvaru, kas palīdz nodot vēstījumu, ko pārsvarā cilvēki vēlas komunicēt caur savu personīgo zīmolu: nebeidzamu vēlmi mācīties, izturību un apņemšanos sasniegt augstāko kvalitāti (Yeager & Dweck, 2012).

Tādējādi izaugsmes domāšanas veids ir ne tikai personīgās attīstības instruments, bet arī stratēģisks personības elements, kas veicina saskaņotu un pozitīvu personīgā zīmola veidošanu.

Personība

Kosta un Makreja piecu faktoru personības modelis tiecas izskaidrot Tavu personības iezīmju lomu Tavā uzvedības veidošanā, tādējādi būtiski ietekmējot arī Tavu personīgo zīmolu (Costa & McCrae, 1992). Pētījumi liecina, ka noteiktas personības iezīmes, piemēram, atvērtība un apzinīgums, var būtiski ietekmēt uztverto zīmola tēlu (Gosling et al., 2003).

Piecu faktoru modelis, kas pazīstams arī kā Lielais piecinieks jeb OCEAN, sadala personību piecās galvenajās dimensijās: atvērtība (openness), apzinīgums (conscientiousness), ekstraversija (extraversion), piekāpība (agreeableness) un neirotisms (neurotism) (Costa &; McCrae, 1992).

Šīs iezīmes ietekmē to, kā mēs mijiedarbojamies ar pasauli, un tādējādi tieši ietekmē mūsu radīto iespaidu par sevi — būtībā mūsu personīgo zīmolu. Piemēram, augsta atvērtības pakāpe var atspoguļot zīmolu, kura pamatā ir radošums un inovācija, savukārt apzinīgums var norādīt uz uzticamību un rūpību.

Cilvēki var īsā brīdī diezgan veiksmīgi uzminēt, kāda būtu cita cilvēka personība, pamatojoties uz dažām norādēm, neatkarīgi no tā, vai tas ir personīgais emuārs (blogs), LinkedIn profils vai pat īsa tikšanās tīklošanas pasākumā (Gosling et al., 2003). Tāpēc izpratne par Tavām personības iezīmēm palīdz izveidot personīgo zīmolu, kas ir ne tikai pārliecinošs, bet arī patiess.

Vērtības

Kā norāda pētījumi, Tavas personīgās vērtības ir apzinātas (vai arī neapzinātas) vadlīnijas, kas nosaka Tavus lēmumus (Schwartz, 1992). Ja Tavs personīgais zīmols atbilst šīm vērtībām, tas iegūst gan uzticamību, gan autentiskumu (Kapferer, 2004).

Švarca darbs par vērtībām izceļ iekšējā motivācijas lomu cilvēka uzvedības vadīšanā (Schwartz, 1992). Šīs vērtības nav abstraktas; tās tiek īstenotas ar mūsu rīcību un lēmumiem. Runājot par personīgo zīmolu, darbību saskaņošana ar pamatvērtībām palielina integritātes un autentiskuma līmeni, kas bieži trūkst mūsdienu zīmola stratēģijās (Kapferer, 2004). Piemēram, ja ilgtspēja ir pamatvērtība, tās izpausme Tavā darbā un tajā, kā Tu sevi prezentē, piešķir Tavam personīgajam zīmolam dziļumu un uzticamību. Šī saskaņošana ne tikai uzlabo lēmumu pieņemšanas spējas, bet arī uzlabo to, kā citi uztver Tavu zīmolu, palielinot tā emocionālo rezonansi un tādējādi tā spēju ietekmēt citu uzskatus par Tevi.

Pozicionēšana

Piesātinātā tirgū pozicionēšana ir izšķiroša diferenciācijai. Līdz ar to, pozicionēšana ir teju kā pamats jebkura personīgā zīmola panākumiem (Ries & Trout, 1981).

Pozicionēšana ir saistīta ar to, kā noteikt, kā vislabāk prezentēt sevi mērķauditorijai vai tirgum. Tas ir vairāk nekā tikai savas nišas atrašana; tas ir par to, kā Tu kļūsti atrodams kāda prātā – cik viegli Tevi ir atcerēties? Pozicionēšana ir neatņemama sastāvdaļa, lai uzlabotu savu "uz klientu balstītu zīmola kapitālu" (Keller, 1993) – šajā gadījumā "klients" varētu būt ikviens, sākot no darba devēja līdz potenciālajiem biznesa partnerim. Efektīva pozicionēšana ne tikai palīdz Tev izcelties, bet arī padara Tavu personīgo zīmolu neaizmirstamāku, palielinot Tavu kopējo tirgus vērtību.

Kopsavilkums

Saskaņota domāšanas procesa, personības, vērtību un pozicionēšanas integrācija kalpo kā stabils pamats personīgā zīmola veidošanā. Šāda veida integrēta pieeja veicina ne tikai profesionālo attīstību, bet arī autentiskuma un dziļuma piešķiršanu personīgajam zīmolam.

Atsauces

Costa, P. T., & McCrae, R. R. (1992). Four ways five factors are basic. Personality and Individual Differences, 13(6), 653–665. https://doi.org/10.1016/0191-8869(92)90236-I

Dweck, C. S. (2006). Mindset: The new psychology of success (pp. x, 276). Random House.

Gosling, S. D., Rentfrow, P. J., & Swann, W. B. (2003). A very brief measure of the Big-Five personality domains. Journal of Research in Personality, 37(6), 504–528. https://doi.org/10.1016/S0092-6566(03)00046-1

Kapferer, J.-N. (2004). The New Strategic Brand Management.

Keller, K. L. (1993). Conceptualizing, measuring, and managing customer-based brand equity. Journal of Marketing, 57(1), 1–22. https://doi.org/10.2307/1252054

Ries, A., & Trout, J. (1981). Positioning: The battle for the mind. Warner Books, New York, NY.

Schwartz, S. H. (1992). Universals in the Content and Structure of Values: Theoretical Advances and Empirical Tests in 20 Countries. In M. P. Zanna (Ed.), Advances in Experimental Social Psychology (Vol. 25, pp. 1–65). Academic Press. https://doi.org/10.1016/S0065-2601(08)60281-6

Yeager, D. S., & Dweck, C. S. (2012). Mindsets that promote resilience: When students believe that personal characteristics can be developed. Educational Psychologist, 47(4), 302–314. https://doi.org/10.1080/00461520.2012.722805